Nekas netraucē :P Laikam vienmēr var piemērot nobīdi.

Jāsaprot ir tikai tad, kad pretinieka gājieni sāk ietekmēt Tavu rezultātu. Tā kā redzi, ka kaut kādu iemeslu dēļ Tavs rezultāts nav pietiekami labs, tad sāc domāt, kāpēc tas tāds ir un vai šī patiesībā nav kāda spēle, kur ir pretinieks, kas vēl, lai Tev būtu sliktāks rezultāts. Bet ir arī tādas spēles, kur Tev spēlējot optimāli, pretinieka gājieni īpaši neietekmē.
Dzīvē reizēm visu izšķir sīkumi, tāpēc neko, kas ir tuvs nullei tomēr nevar tai pielīdzināt. Tas būtu aptuveni tāpat, kā teikt, ka mana balss vēlēšanās jau neko neizšķirs un balsot neiešu, bet tajā pašā laikā, ja tā domā visi izņemot vienu cilvēku, tad šī viena cilvēka balss tomēr ir izmainījusi rezultātus ļoti krasi.
Izdarot sliktu gājienu, Tu automātiski nezaudē. Pretiniekam ir vēl ļoti daudz citi gājieni, kur viņš var paiet un nepieteikt Tev šahu un matu. Vai nekad šahā nav gadījies pieļaut kļūdu, kuru nepamana arī pretinieks?
Dzīvē spēle nekad nebeidzas, izņemot, kad beidzas pati dzīve, tā ka var nonākt ļoti zemu zem nulles vai ļoti augstu virs tās, var it kā sasniegt mazos, konkrētos spēles rezultātus, bet centrālā spēle turpinās.

Vai vari nosaukt spēli, kur nekādīgi nav iespējas pārredzēt laukumu?