Redzi, šī ir tā baiļu daļa, kas liek cilvēkiem dzīvot.

Laikam neprecīzi izteicos. Nevis tā, ka nepaturēt sevī, bet neturēt sevī. Šādas sajūtas dodot citiem, no savas iekšienes tās nekur nepazudīs. Tās tur būs. Manuprāt, dodot kādam šo sajūtu, Tu papildus reizini arī savu iekšējo sajūtu. Ja saka, ka dalīta bēda ir pusbēda, tad dalīts prieks varētu būt dubults prieks. Atstājot šo sajūtu sev iekšā, tā agri vai vēlu sāks stagnēt un zudīs tās nozīme. Tas ir aptuveni tāpat kā mācīties, bet nesaņemt feedbeku. Tu vari izlasīt gudrās grāmatas un izpildīt uzdevumus, bet to visu ar kādu nepārrunājot, tam visam ir maza vērtība, jo ir tikai viens - Tavs skatījums uz šo jautājumu.