Man bija stress, tagad pat tas nav. Šis jau izklausās labi, ka tagad pat stresa vairs nav, bet kas tad ir? ;)
Sekas protams vajag apzināties. Bet nav arī tā, ka badīties nevajag, jo piesardzība jau tomēr ir bailes, manuprāt. Ja ne no kā nebaidies, tad esi bezbailīgs un diez vai bezbailīgi cilvēki ir labi. Ja absolūtas bailes novērtējam ar 0 un absolūtu bezbailību ar 1, tad šī ideālā vieta varētu būt kaut kur pie 0.95. Es piekrītu par šo te bezbailību vienkārši precizēju tās formulējumu :)

Neviens nav tik aizņemts, lai nevarētu kaut ko sajust. Tai pašā laikā blakus stāv tāda lieta, ka var sajust tikai nedaudz, bet vai ar nedaudz būs labi? Vai izvēloties šo sajušanu nevajag tiekties pēc labākas sajušanas, kas prasīs papildus pūliņus, kuri tiks atrauti no citām lietām.

P.s. Man prieks, ka varu motivēt arī Tevi kaut ko izdarīt :)