September 14th, 2007
Veronika grib mirt I
- (..) viņš nesteidzas uzdot jautājumus; klusējot bija lielākas cerības saņemt atbildi, nekā prašņājot un tincinot.
- Visi vājprātīgie domā, ka viņi ir normāli.
- (..) Nestabilitāti, sacīsim tā. Un pārspīlētas bailes arī ir nestabilitāte.
- Ak, kaut visi cilvēki būtu iepazinuši un spētu sadzīvot ar savu iekšējo vājprātu! Vai pasaule tāpēc kļūtu sliktāka? Nepavisam, ļaudis būtu taisnīgāki un laimīgāki.
- Ir tikai divi aizliegumi - vienu nosaka cilvēka likumi, otro - Dieva likumi. Nekad un nevienam neuzspied seksuālas attiecības, to sauc par izvarošanu. Un nekad neatļaujies seksuālas attiecības ar bērniem, tas ir vislielākais grēks. Bet citādi tu esi pilnīgi brīva. Un vienmēr atradīsies kāds, kurš gribēs tieši to, ko vēlies tu.
- Visi tie sīkumi, ko atstāju nākotnes ziņā, domādama, ka dzīve ir mūžīga.
- Patiesībā aplams ir pilnīgi viss. Jo tie daži, kas savus sapņus īsteno, mums pārējiem liek justies kā gļēvuļiem.
- Taisnība ir tam, kurš ir stiprāks. Un - paradoksāli - šajā gadījumā tieši gļēvuļi ir tie spraunākie, kas pamanās uztiept savas domas citiem. {par sapņu īstenošanu}
- Galu galā tā bija taisnība - daudzu neirožu un psihožu pamatā bija sekss. Viņš bija pārliecināts, ka fantāzijas ir elektriskie impulsi smadzenēs, un, ja šīs fantāzijas neīstenojas, tie savu enerģiju izlādē kādā cita jomā.
- (..), kāpēc cilvēki tik ļoti baidās atšķirties cits no cita.
- Neko nelīdzēja paskaidrojumi, ka cilvēku seksuālā ievirze ir dažāda, tikpat atšķirīga kā viņu pirkstu nospiedumi, bet neviens tam neticēja. Uzvesties gultā brīvi un nepiespiesti bija milzīgs risks, partneris taču joprojām varēja būt paklausīgs savu aizspriedumu vergs.
- (..) tā arī nepievērsdami uzmanību vienīgajai patiesībai, kas raksturo jebkuru ideju: slikta via laba, tā varēja pastāvēt tikai tad, ja kāds to mēģina īstenot.
