Labi aprakstīts.
Nespēju necitēt:"Pilsētā dzīvoja gulētāji nomodā, kuri īstenībā izbēga no sava likteņa tikai tais retajās reizēs, kad viņu brūce, kas likās sadzijusi, pēkšņi naktī atkal atvērās. Un, spēji uztrūkušies no miega, viņi taustīja šo brūci ar sava veida prieku, satraukumā trīsošām lupām, vienā mirklī atgūdami savas pēkšņi atjaunotās sāpes un līdz ar tām - savas mīlestības satricināto veidolu."
A.Kamī Mēris