Svētdienas pastaiga pa Vecrīgu bija lieliska. Negaidīti romantiska. Pa dienu, kad parasti ir daudz tūristu, bet šoreiz tik retais.
Un sestdien viņš pārnesa mani lielai peļķei, jo man bija iešļūcenes. Varējām apiet apkārt. Bet viņam bija cits viedoklis. Par kuru nemaz nesūdzos. Domāju, ka tā notiek tikai filmās. Tādas situācijas atkal un atkal liek kņudēt vēderam. Tāda bija vakara pastaiga.

Saulkrastos un Pabažos tikos ar krustvecākiem. Ar jaunām paziņām dzēru šampanieti un spēlējām kārtis līdz diviem naktī.
Šodien veļas diena. Alkstu pēc tīrības apkārt. Jo iekšēji viss ir kārtībā. Vairāk, kā labi un skaisti.

Naktī viegli atmodos no tā, ka viņš mani apķēra cieši un viegli vienlaikus.
Tad ir ļoti saldi sapņi.

Mehāniskais apelsīns ir nelaba grāmata. Vismaz sākums.