Biju izbraukt ar riteni. Tā sevi nomocīju, kausēju, ka izskatījos, kā bijusi dušā pirms dušas. Ekstremitātes pēc izbrauciena klausīja maz. Tik un tā laba sajūta. Sevi fiziski izlikt. Cik vien spēj.

Šo mirkli zemapziņā gaidīju. Ka viņš atkal būs mājās. Fiziski blakus. Ne tikai domās.
Un krūtīs ieplūst siltums.

Ņem vienādās daļās sižetu un tēlu sistēmu, rūpīgi sajauc un liek uz epohālu sociāli ekonomisko un politisko pārmaiņu plaknes. Ar talantu visu rūpīgi sastrādā, piepilinot pa pikantērijai pēc garšas. Sagatavoto masu kārto žanra formā, kas ietaukota ar liriskām atkāpēm un izbārstīta ar smalku psiholoģiju: apakšā pirmo plānu, tad otro, trešo un tālākos pēc vēlēšanās. Starp kārtām ieziež vienkāršrunu kopā ar apvidvārdiem, žargonu un barbarismiem, lai būtu sulīgāk. Virspusei uzklāj ironijas glazūru un grezno ar krāšņu, tēlainu valodu. Cep augstā temperatūrā un pasniedz lasītājiem siltu, neļaujot iepelēt izdevniecību skapjos.

M.Svīre

Joprojām čuč.
Cik viegli ir apjūsmot cilvēku, kuru mīli.

• Darbs dzīvo neatkarīgi no darītāja.
• Cilvēks nekad nav tik liels kā viņa darbs. Un nekad tik ļauns kā viņa nedarbs.
• Pielūdzēji noveco, viņu elks - nekad, ja praties laikus nomirt.
• Zvaigznei nepiedod, ja tā nokāpj no debesīm ikdienišķi un lēni - soli pa solim. Tai jākrīt, atstājot žilbinoši spožu ceļu debesīs. Vai arī jāpaliek tur augšā mūžīgi.
• Paradoksāli: saprotamais jāskaidro, turpretim nojaušamais drīkst tīties noslēpumainībā.
• Iedvesma līdzinās slimībai - nekad nevar zināt, kā tā radusies.
• Mēs lasām un stāstām bērniem pasakas, bet, kad viņi sāk sacerēt savas pasakas, vecāki saka:" Tu melo!"
• Kad māksliniekam sāk trīcēt roka un viņš nevar gleznot; kad aktierim vairs nav lomu; kad stāstniekam neglābjami zudusi spēja izdomāt sižetus; kad dzejnieks apbedījis savu pēdējo mūzu - tad viņi sāk rakstīt memuārus.
• Rakstītā vārdu lielākā vērtība ir maģiskajā spējā likt noticēt. Stāstīto bieži apšauba. Rakstīto - gandrīz nekad.
• Gods nav cepure, kas pamanāma pa gabalu un pieklājības dēļ noņemama.
• Ziemā vairāk laika parunāties, pateikt labus vārdus, arī tie silda.
• Visiem zināms, ka ievzieds ir auksts. Kāpēc? Lai atvēsinātu karstos mīlētājus! Citādi ievu reibumā viņi sasolītu, ko mūžā nespētu izpildīt.
• Jaunais - viens vienīgs noslēpums, sazin kāds izrādīsies, labāk palikt pie tā, kas pazīstams un drošs. Tā gan nedrīkst spriest!
• Pagātne ir pamats, uz kura pakāpties, nākotnē ejot.
• Diena nav par īsu. Ar laika trūkumu tikai aizbildinās, jo vienmēr pietiek laika tam, ko cilvēks patiešām vēlas izdarīt.
• Darbdienas maršē līdzīgi karavīriem parādē. Izlīdzinātas, nebeidzamas rindas. Iedresētas kustības.
  
• Īstie svētki ir gatavošanās tiem.
• Sakopjot visu sev apkārt, cilvēks sakopj pats sevi.
• Meklē spēku griezt dzīvi vai nu pret, vai pa saulei.
• (..), zeltu netīru padara alkatīgas rokas.
• Osis nav šejienietis. Vējo kā palma un drebinās kā dienvidnieks. Osis izskatās maigs un nevarīgs, vismaz nepraktisks, tomēr patiesībā ir cietāks un stiprāks par daudziem, nedaudz atpaliekot no ozola, (..).
  

Beidzot varēšu ķerties pie Mehāniskā apelsīna.