Naktī sapņoju (pareizāk - murgoju), ka zaudēju bērniņu pirms dzemdībām, jo viņa sirsniņa neizturēja man doto narkozi...

Jo mazāk domaju un ieklausos sevī, jo vairāk saprotu, ka vēlos ģimeni. Skumji, ka ārēji apstākļi ne vienmēr tam ir piemēroti.

Ir kopīgs rīts, kopīgas brokastis, roze, skūpsti un apskāvieni.
Bet pārējā diena paies šķirti.
Es turēšu īkšķus par māšeli šīs dienas sacensībās.
Viņš ved māsu uz dzimto pusi.

Man patīk lielas pārslas, kas krīt lēni.
Šoreiz ir labi ar smalkām pārslām, kas šaudās šurpu turpu.

par savu bērnu, kurš nemazgā traukus, bet skatās televizoru, jo tas nozīmē, ka viņš ir mājās un nav uz ielas;
par ienākumu nodokli, kas tev jāmaksā, jo tas nozīmē, ka tev ir darbs;
par savandīto māju, kas jākopj pēc ciemošanās, jo tas nozīmē, ka tev ir draugi;
par apģērbu, kas pēc ziemas kļuvis mazliet par šauru, jo tas nozīmē, ka tev ir ko ēst;
par ēnu uz tava galda, jo tā liecina, ka logā spīd saule;
par mauriņu, kas jāpļauj, par logiem, kas jāmazgā, par notekām, kas jālabo, jo tas nozīmē, ka tev ir kur dzīvot;
par neapmierinātību ar valdību, jo tas nozīmē, ka valstī ir vārda brīvība;
par sievieti, kas baznīcā dzied nepareizā meldiņā, jo tas nozīmē, ka esi dzirdīgs;
par mazgājamās un gludināmās veļas kaudzi, jo tas nozīmē, ka tev ir drēbes;
par nogurumu un sapūlētām balss saitēm, jo tas nozīmē, ka tu esi spējis daudz strādāt, ka esi vajadzīgs;
par modinātāja zvanu, jo tas nozīmē, ka tu esi dzīvs, un ir uzausis jauns rīts.

/Autors nezināms/