Viņš speciāli atbrauca pie manis. Īpaši mirkļi. Īpaši skati un sajūtas.
Viss nokārtosies mums par labu!

Ok, pierunāju sevi - man nav iemesla baidīties!
:D

Nu jau būs divi gadi, kad, pa naktīm guļot, ir ļoti caurs miegs. Pat esot nogurušai, vēloties gulēt un aizvērt acis, miegs ir plāns. Un dienās guļu tik cieši. Ja vien to varētu atļauties. Dienās taču ir citi darbi kā gulēšana.
Joprojām neizprotu, kāpēc tā.

Visu problēmu un risinājumu atslēga ir mīlestība.

Melnais un baltais pāriet. Es tomēr vēlos salātzaļu, koši dzeltenu un sarkanu. Ak, jā, un vēl oranžu!
Uh, cik labi!

Kas nav no brīvas gribas, tas nav uz labu.
Tāda doma ienāca prātā, par neko nedomājot.

Es vēlos darīt labu saviem draugiem un citiem cilvēkiem, bet kāpēc viņi to nesaprot vai nevēlas pieņemt?!
Ne jau vienmēr man izdodas - esmu tikai cilvēks-, bet es vēlos būt labs cilvēks.

Pieķeršanās nav vēlama.

Prieks ir dvēseles būtība.

Es par veselību nesūdzos. Un prātu arī ne.
Bet nenovērtēju to, cik daudz man ir lieliskā...