Savdabīga apmierinātība ar dzīvi. Viss taču ir labi.
Laikam.

Daudz domāt nav slikti, bet darīt arī vajag. Un man patīk darboties.

Kur tas laiks?! Gads. Nē, vairāk. Aizmirsts cilvēks. Bet uzrodas sapnī. Negaidīti. Bet es taču nemaz nedomāju... Joprojām cenšos ielīst sevī, lai saprastu, ko iepriekš esmu redzējusi, kas zemapziņai licis tā reaģēt un uzvesties.
Es nesūdzos, sapnis bija jauks, bet nevietā. Ne pēc jūtām, ne pēc pēdējo dienu redzētā.
Ai, tas taču tikai sapnis. :)

• Rudens ir melanholisks, un viegla andante noskaņa lieliski sagatavo svinīgo ziemas adagio.
• (..) starp dzīves pazīšanu un izjušanu ir saikne - jūtas.
• (..) Šekspīrs liek runāt kaislībām, jūtām un instinktiem - to visu spēj sajust arī visaprobežotākais un vientiesīgākais cilvēks. Vārdu sakot- viss kopā: gan māksla, gan cilvēku attiecības, gan jūtas...
• (..) māksla nav nepārspējama attēlotāja, un izjūtu ne vienmēr apmierina arī visprecīzākā definīcija.
• (..) daba - pierādījums, kas ir visupirmais un allaž atrodas pie rokas, lai attaisnotu vai apstrīdētu attēlojumu.
• (..) patiesā un labā vērtējums ir tiešāks un pilnīgāks, ja pauž vaļsirdīgi un vientiesīgi ļautiņi, nevis visspožākie dzejnieki.
• (..) sapnis par vienlīdzību, izplatījies sabiedrībā, nespiež māklsu uz brutālām un rupjām izpausmēm, lai modinātu instinktus un kaislības, kas kopīgas visiem cilvēkiem, lai kāds būtu viņu sabiedriskais stāvoklis.
• Neglītā dzīves īstenībā nav atrodams nekas vairāk, tikai pārmēru izkrāšņots ideāls, taču tas tiek meklēts (..).
• Šedevri parasti ir laimīgi izdevušies mēģinājumi.
• Tas, kuram ir laba sirds, nekad nav muļķis.

Nekaunos atzīt, ka reizēm esmu nekaunīga. Reizēm naiva. Tāda nu esmu, un, ja kādam kas nepatīk, lai pagriežas un iet uz citu pusi!
:)