Izmetu vairākas videokasetes, fotogrāfijas, nevajadzīgas un novecojušas lietas. Tik tīra un patīkama sajūta. Gan apkārtne, gan iekšēji.

Pat nezinu, vai par to priecāties, vai raizēties, bet man der džinsu bikses no septītās klases un vienas auduma bikses (kas vēl palikušas) no devītās klases.

Pēc mielasta gurķīši ar šampanieti un Raffaello. Šī vakara frāze:"Fater, ko tu tur dari?! Zeķubikses velc?!"
Pirms laika, bet man patīk!

Par mīlestību!
Mēdz teikt, ka tā ir kā slimība. Bet mediķi iebilst, ka tai nav simptomu un tā neved uz miršanu!
Mēdz teikt, ka mīlestība ir kā process. Bet juristi iebilst, ka procesā abas puses nav apmierinātas!
Mēdz teikt, ka mīlestība ir kā enerģija. Bet enerģētiķi iebilst, ka enerģijas ieguvē galvenais objekts nestāv!
Mēdz teikt, ka mīlestība ir kā māksla. Bet mākslinieki iebilst, ka nav skatītāju.
Mēdz teikt, ka mīlestība ir kā zinātne. Bet zinātnieki iebilst, ka tā nav zinātne, ja to var pirmkursnieks, bet nespēj zinātnieks...


[Manuprāt, tas ir par seksu, ne mīlestību, bet jāsmejas bija visiem.]