It kā nepazīstami cilvēki.
Bet gribas palīdzēt. Tā no sirds. Uz sirdi. Patiesiem vārdiem. Patiesiem pieskārieniem un žestiem.

To, kas mums bijis, var novērtēt pa īstam tikai pēc tam, kad tas ir pagājis/aizgājis...

Bija attālums, bija laiks, bet aizmirsts bija tik uz brīdi. Tas brīdis bija īss.

Pareizi- nepareizi nav kategorijas, kādās vērtēt dzīvi. Katram savs ceļš ejams.

Nesaspringsti, vienkārši dzīvo!

Ne visas sajūtas ir izskaidrojamas, jo tām nav nosaukumu. Vēl pēc brīža liekas, ka pašu sajūtu nav un nekad nav bijis.

Ar sarkaniem nadziņiem un lūpām jūtos savā elementā. Perfekti.

(..)- visu, ko vien gribēsiet, to pieredzēsiet un izdzīvosiet. Katram pašam savā kalnā ir jāuzkāpj.
M.L.

Kad esam pieauguši, tik daudz apguvuši, atkal jāiemācās būt kā bērniem.