Rīt sacensības. Tā gaidīju. Bet tagad iekšējs panīkums.

Labāk, kad uzvedos kā bērns. Kad jūtu, redzu notikumus bērnišķīgi, uztveru lietas un notikumus ne kā pieaudzis cilvēks. Tā dzīve ir krāsaināka, skaistāka un emocijām spilgtāka.

Kas ir bijis uz "Adatu"? (Nacionālajā teātrī.) Ir vērts iet?