Francijas pavasaris ir sācies!

Hot today,it was so hot,
Raindrops vaporized on my face,
I was breathing with my soul and heart,
The heels made vicious circles
In small puddles.
I saw the angels
Trough raining clouds,
Their frolicsome laugh.

The sun was shining,
I closed my eyes
And caught the shafts.

Iegāju RIMI, lai nopirktu Rozā šampanieti. Stāvēju rindā un gaidīju savu kārtu. Pirms manis viena sieviete ap gadiem trīsdesmit, aiz manis vīrietis. Kasē nolikts students. Viņš paņēma pudeli, paskatījās uz mani un prasīja, vai man ir sešpadsmit. Pirmajā brīdī apstulbu. Tad izņēmu savu vadītāja apliecību un turēju viņa acu augstumā. Viņš kādu minūti meklēja personas kodu (aizmugurējais vīrietis sāka smieties un teica:"Ir viņai, ir sešpadsmit, jaunais cilvēk!"). Tā sieviete, kas stāvēja pirms manis vēl lika maisos savus pirkumus un piebilda:"Tas jāuztver kā kompliments." Protams, ka kompliments. Bet come on uzprasīt, vai man maz sešpadsmit, tas jau pārglaimojoši. :D

Naivi.
Vislabāko dzeju tomēr raksta vīrieša roka. Par to pieskārieniem sievietes ķermenim nemaz nerunājot.