24 February 2007 @ 12:30 am
īpašas pazīmes aizžņaudz man rīkli  
tomēr kaut kā eksperimentāla jūtu atkārtošanās ar tādu adaptētu līdzcietību apasiņojusi, liekas, ka anēmija nedraud
daudz manī salkana skābuma pret necilām lietām un pasauli vispār, untātālāk
sacīts - plēs cik tīk, sīpolam sīpolaina serde, daudz reižu kails, ne tur daudz ko glorificēt
ja kaut kur tuvumā tiktu izdarīts noziegums man trūktu alibi, labi ka ir tādi zemādas tauki, aukstums - bet ne nāves, tādas iekšīgas sazvērēšanās pret traku nervu trūkšanu un šķeļšanos
 
 
kutelīgi iztaustīts: kontrasta lielmeistars
pie kauliem piesaista: helēna kozlova - mantra
 
 
01 February 2007 @ 11:06 pm
fraktālī  
uz Tavas plaukstas - spārna pasaules hieroglifs
dzer mani visu un turi kā pudeles kaklu salnainās lūpās
pamatu pamatā ir pats pamats
tavs masts - akmenscirvis grimstošā sāpju punktā
es burāšu dienu un nakti
rokās tetovēšu svešas kaisles
un trīsošu virpuļleļļu sārmainos matus
pārstādīšu sirdis atkritumu kastēm
aiz tūkstoš zemapziņas jūdzēm no tālā putnu ceļa
ak, stūrman
vai kuģis gtimst ?
kārtis krāsmatās
sēras nu sērs
un kveld rūsainā liesma
tik tuvu man cauri
es nāku no uguns
meklēju dimanta kanti un ceļu,
kas maksā neko
vienīgi visu, kas ir
 
 
pie kauliem piesaista: tom waits - another man`s vine
 
 
22 January 2007 @ 03:41 pm
mazisms  
Żiniet, zaļie vestibila gaiteņi un pūtainās mācībspēku vaibstu formas tik ļoti nomāc, gurdas, kuslas, dzīvē nerealizējušās, manā skalas formātā - zudušas sievietītes, nes paunainu dzīvi kā sarainu, pelēku sumbru mazuli.
Ir tik nepareizi pieļaut esamību, kā kādā no pagātnes kulāriem uzsāktu, vienkārši - turpinat būt, jo kādā no iepriekšnotiekamībām ir bijis kas tāds, kas atļāvis sākties.
It viss ķermeņa notikšanas statisms - kā astrālā, tā miesiskā un racionālā, definējams ar tādas visu varošas, visu pierādīt gribošas zinātnes kā ķīmija - pārveidojumiem, katrai reakcijai ir sava sākotne, savs nobeigums, tā kā - rūpestiem un mazām, izmisušām eksistenciālisma izmisuma spazmiņām, kas remdējas tikai tad, ja no sarunvalodas izslēdz šaubpilno 'bet' un patosā izmocīto 'ak', tā vietā lietojot vienīgi uz augslējām iešūpātu un piepaceltu 'Tomēr !', nav ne mazākā īstenības pamata.
Raini, es ticu, ka ziniet - integrēšu sevī kā prieku, tā darbu ( arī kā garīgas nostādnes progresu ) un attaisnošu Jūsu likmes šajā mūžšenajā likteņvērpju jeb kazīno ruletes partijā !
 
 
pie kauliem piesaista: Marcos Valle - Mentira