varbūt tā, ka esmu tomēr dzīves dambis, tā manā atmatā iestrēgusi, ar grunti aizrijas, kā vien pret valni liecas

zinu, ka tūdaļ, pēc cikla metodes, pienāks jūtu intensitātes izgarojums, izbalos, atliek vien pret iegurnī nokarenām rokām sastingt, aizlauzt skumjas un gaidīt notikšanas atspoles, kamēr esmu vēl atmosfērā, un iekšējais spiediens izpleš iekšējo telpu

Ko lai saka, man ir brīnumaina mīlestība ! Paldies, paldies par atzinumiem par to, cik smieklīgas ir topošās aktrises un cik ļoti es mīlu sieviešķīgus vīriešus. Nakts dzīves vienvirziens un mājās nenokļūt