tomēr kaut kā eksperimentāla jūtu atkārtošanās ar tādu adaptētu līdzcietību apasiņojusi, liekas, ka anēmija nedraud
daudz manī salkana skābuma pret necilām lietām un pasauli vispār, untātālāk
sacīts - plēs cik tīk, sīpolam sīpolaina serde, daudz reižu kails, ne tur daudz ko glorificēt
ja kaut kur tuvumā tiktu izdarīts noziegums man trūktu alibi, labi ka ir tādi zemādas tauki, aukstums - bet ne nāves, tādas iekšīgas sazvērēšanās pret traku nervu trūkšanu un šķeļšanos

Nebiju cerējusi to godu - dzīvot
ar grūtībām izturu uzspiesto darbības tempu,
improvizēju, kaut riebjas improvizēt
nezinādama sižetu, kļūdos uz katra etīdes soļa
mans izturēšanās vokatīvs stipri tāds provinciāls,
instinkti tīra pašdarbība,
lampudrudzis no aizbildinājuma pārtapības pašpārmetumā
apstākli mīkstinošais, moki mani
vārdi, žesti, kuros nevar padarīt nebijušus,
raksturs steigā pogāts kā mētelis
minētā nožēlojamais rezultāts
ja kaut vienu trešdienu iespētu iestudēt savlaicīgi,
vienu ceturtdienu nospēlēt vēlreiz
piektdiena klāt,
nezinu scenāriju
vai tas pareizi
es aizsmakušā balsī
( jo nav pat iespējas atklepoties aiz kulisēm )
pastāv ilūzija, ka šis ir vienīgi eksāmens
kuru kārtot steidzīgi saslietā barakā,
nē,
stāvu starp dekorācijām, aizslietņiem, rampām
redzu, cik tās pamatīgas
pārsteidz rekvizītu precizitāte
jau kopš ilga laika darbojas grozāmās skatuves mehānisms
ir iedegti paši vistālākie miglāji,
ak nav šaubu ka notiek pirmizrāde,
un viss ko vien darīšu
uz mūža nelaiķiem kļūs par to,
ko tiku darījusi
pat ja nokristu mirusi
padevīgo klusajā dumpībā
iedomājusies dzenamies pakaļ
klusuma pārsteigta
cerēdema, ka dievs būs izlēmis citādi
sajusties pārlieku vienai,
sāpēs dzemdētu
mirušus bērnus par jūrasbraucejiem - kas nenonāks galā

Tādas kā smagas akmeņu sirdis no mani šķietās nost novēlušās esam, izsapņotais īsformāta attiecību izpaudums nu ir vienīgi iekšēja atvieglošanās, šeit, tagad, saprotot, ka visas dzīvnieciskās jūtis bijušas vien bezmiega nakšu slimīguma pīšļi.
Kurš no mums kurš.
Ir kas tāds, ko sevī iemieso atsevišķu īpatņu sejas vaibsti, kas tāds, kas viņu acīm pašiem nav saraugāms, tiek publicēts, iemūžināts, narcistiski paštīksmināts, bet ir kāda kropla, tālu no etaloniskajiem normatīviem esoša iezīme, vai tā būtu noskaņa, kas iespējamo simetriju dara neredzamu, vai kas cits, kas vēdī šausmas, vai tas būtu acu skatiens, vai pavirši veidota, neplastiska mīmika.
Sevi deklamēt par sevi - samierināties ( ja nu tik tiešām vissvarīgākais ir paša klātesamības brīdis, tad nedrīkstētu vaidēt par to, cik katrs apstulbotas miesas nemākulīgs )

šī nakts, lai tāda ari paliek, aizslēģotas istabas tumsā bez iznākšanas karnevāla pasaulē, lētu parfīmu aromāti sakodījuši plaušas, tāds paviegls reibums, pusvārda smīkņa
lieliski, manī ir sirdsskaidrība - neēd - nejūti - nedomā, lūk, kā miers radāms, nav gana kaloriju, nav gana apskābekļotu nervu, nav par jutekļiem atbildīgo hormonu, nav - nekā, vienīgi nejūtot esmu spējīga nedomāt. skūpsti Marijai Terēzei - as she said - gudrība bez mīlestības padara nežēlīgu, ticība - fanātisku,
pārlieku saskūpstītas acis, neko neredzu, saglaudīta kā suns