mēs arī dzīvojam centrā.
mašīnas nav. un negribas. vismaz pagaidām ne. es labāk staigājos vai braukāju ar divu riteņu transportu.
bērnu nav. arī vēl negribas.
alga ir virs vidējās.
maksājam 140LVL.
dzīvoklis nav sūds, bet arī mežonīgi labs nav.
atgriezties tur vakaros ir visai patīkami.

vispār ar to centra dzīvokļu īrešanu ir ne visai, jo:
1) tie ir milzīgi un komunāli. un sēžot vannā uz galvas var uzkrist neliela griestu (vai sienas) daļa apmetuma vai vecas (parasti zaļas) krāsas paskatā;
2) ja tomēr izmērs un cena ir OK, tad īpašnieces ir veci krievu babuļi un dzīvokļu sienas skaistina rakstaini paklāji, pie griestiem karājas "hrustaļnije lampi", turpretim grīda ir svaigi krāsota ar brūno krāsu;
3) 80% gadījumu tie ir mēbelēti, kas izpaužas milzīiiiigu brūnu un spīdīgi lakotu skapju, padomjlaiku dīvānu un beņķu izskatā.
(bet šā vai tā nekur prom, t.i., no centra negribu).

lai dabūtu savu īpašumu pietrūkst vien tādas nieka lietas kā pirmās iemaksas vairāku tūkstošu apmērā.

un realitāti maina tikai Xfailos vai TV brīnumos par implantiem un "džoistikiem".
mums atliek:
1) samierināties;
2) piezemēt mērķus un ierobežot vēlmes;
3) cerēt uz bagātu sievu/vīru/mīļāko;
4) čakarēt citus un savu sirdsapziņu un ātri tikt pie lielās bagātības;
5) pārdomāt vērtības;
6) ņemties pa darbu/iem 20h no 24h un līdz ar to: nesēdēt pa kafijbāriem, neiet uz JRT (vai citām kulturālām vietām), nesatikt draugus, neņemt atvaļinājumu, nebraukt uz jūru, nestaigāt pa klusajām vecrīgas ielām, ne...