mirkļu rosols

February 12th, 2007

07:06 pm

Dažbrīd aizmaldoties savās domās, atkal jūtos kā matemātikas stundā.
Priekšā nejēdzīgi algoritmi un es neko nevaru saprast.
Viss itkā pavisam elementāri, bet es nevaru savilkt kopā tos gabaliņus,
lai nonāktu pie tā konkrētā rezultāta.
Salikt mazo puzlīti savā prātā. Šoreiz īsti nesanāk tikt galā ar savu prātu,
domām un vēlmēm. Ko es īsti gribu, kā es gribu. Savādas sajūtas.
Par spīti tam ka pazīstu sevi,
tomēr gadās brīži kad nekādi nevar sakopot domas un nonākt līdz tiem īstajiem risinājumiem,
un secinājumiem lai viss atkal būtu savās vietās.
Izrunāšanās palīdz. Parasti pec tādiem brīžiem akmens ir novēlies un tikai laiks rādīs,
vai viss būs labi. Bet beigās tāpat vienmēr viss ir labi.

Žizņ štuka strannaja, no krasivaja.

09:17 pm

Uzliekot vel mūziku tādu itkā jauku,
bet tai pašā laikā skumju sanāk iegruzīties.
Tā skumji un vientuļi sametas. Dalītas emocijas.
Tad smaidu tad skumstu.
Bet no rītiem vismaz ir jauka saulīte. Tad nevar nedomāt pozitīvas domas.
Powered by Sviesta Ciba