***

Ir viena skaņa, viena takts.
Ir viena nots un viena nakts.
Ir viena elsa
Un nopūta tava.
Ir viena vara,
Tā pati mana.

Ir viena zilbe, viens vārds.
Ir viens teikums un smaids vārgs.
Ir viens skāriens
Un viens glāsts.
Ir viena es
Un tu mans lāsts.

Skan mūzika lēna

Un acis mums spīd.

Sirds pukst strauji

Vienā ritmā tās sitas.

Nav vārda neviena

Skaļi izteikta.

Ir tikai čuksti

Acīs izdvesti.

Nav asaru neviena,

Pat smaidu vairs nav.

Ir tikai brīdis

Un kopā mēs jau.

Skan mūzika lēna

Un acis spīd mums.

Sirds pukst strauji

Laiks apstājas.

Rokās atkal man spalva.
Uz papīra velku līnijas nenoteiktas.
Es uzrakstīt stāstu vēlos,
Par to, ka reiz bijām mēs.

Tai stāstā patiesība būs,
Par mīlestību, par mums.
Tai stāstā patiesība būs,
Kā tauriņi spēlējās reiz.

Rokās man spalva.
Uz papīra velku līnijas nenoteiktas.
Es ieraudzīt stāstu vēlos,
Par mums, par to, kas reiz bija.

Tai stāstā sapnis bija,
Par diviem taureņiem un mums.
Tai stāstā sapnis bija,
Par mīlestību un lidojumu.

Rokās man spalva.
Uz papīra velku līnija nenoteiktas.
Es izdzirdēt stāstu vēlos,
Par sapni izsapņoto.

Tai stāstā mūzika bija,
Kas lika, dejot mums.
Tai stāstā mūzika bija,
Ko aizmirst, nevēlos.

Rokās man spalva.
Uz galda jauna, balta papīra lapa.
Es lieku spalvu klāt tai
Un patiesība top.

Kad viss jau būs pateikts, tā noteikti būs...

Ir vērts dzīvot, ja ir kāds, kurš nemūžam tev neļautu aiziet. Ir vērts dzīvot, ja pats to vēlies vēl. Ir vērts dzīvot, ja ir pretmīla. Ir vērts dzīvot, lai dzīvotu, nevis tikai eksistētu.
Starp eksistēšanu un dzīvošanu nevar liekt vienādības zīmi. Eksistēšana ir tikai tava ķermeņa dzīvošana, bet vai tavas dvēseles? Nē! Eksistēt, lai dzīvotu, tb, elpotu? Nē!
Ir tikai viena dzīve un tā ir jāizdzīvo, nevis tajā jāeksistē. Iespējams, tas skan egoistiski, bet vai tāds nav ikviens no mums? Vai mēs katrs kaut nedaudz neesam egoisti, glēvuļi un vienkārši cilvēki?
Elpo, lai dzīvotu, nevis eksistētu.

Un lūk, arī Jūsu zeltainais cālītis ir klāt. Sveiksim viņu!