es nezinu, ko teikt.
te vienu brīdi manā rītdienas galvā pukst, klukst revolūcija stulba,
otru- baciļu iekarotais ķermeņa templis un karaļa galvas sāpes mani drudzīgi, drudzīgi ķengā
cittad, huh... vienkārši nogriezt ar šarpu nazi savu asinsiedzimto domāšanas taku un pieadīt savu ideālu.
slima.
visās debess pusēs.