esmu atguvusi tās dienas, kad ceriņiem ziedot braucām uz kāda kāzām... neatminos, bet atceros, kā ceriņu smarža sajaucās ar vairs nekur neatrodamu vecmammas dzintara smaržūdeni... viņa turpat blakus sēdēja, dzeltenā medus jaciņā, nedaudz iesārtojusi vaidziņus, ar cītīgi ķemmētiem viļņainajiem matiem... esmu ielikusi to dienu ziedošajā purpura maciņā. tās ir manas ilgi meklētās :)