esmu tik nekāda :( iešu gulēt...
jau kā nedēļu vienīgā vieta, kur dzīvoju pa īstam ir sapņi. lai vai kādi tie būtu.
peec tam seko nekāda diena ar nekādām stundām, minūtem; nekaadaam sarunām.
mans darbs - mans parazīts.

arī mana kaķenīte tagad sapņo. pēc kustībām izskatās, ka lok ūdeni. pienu nē! viņai negaršo.
un tagad skrien. iespējams piemājas dārziņā. viņa mīl ārpusi. turieni...

mums ir viena lieta kopīga- mēs abas neesam bijušas ārpusē pat ne uz sekundi jau no svētdienas.
viņai vienkārši saudzējamais režīms, bet man... vienkārši esmu tik nekāda.