Sēžu pie datora ar atvērtu Word dokumentu un visu laiku atkārtoju: „ai kā negribu mācīties!”

kā gadu iesāksi, tā tas arī paies? going for that!

braucu uz zviedriju

sapņoju par Džeimsu. pāris acu skatienu un viņš ir jau ieēdies manā zemapziņā. žēl, nekad viņu vairs neredzēšu.

neaizgāju uz pēdējām divām lekcijām. tagad sirdsapziņa nomoca. :/

meklēju Džeimsu no Austrālijas!

laikam jau līdz pēdējam cerēju, ka viss beigsies labi, tāpēc tāda vilšanās sajūta. tāds smags peikrāpums krūtīs. ļoti smags.

biju uz randiņu ar Zviedru. bija jauki, pavakariņojām, iedzērām vīnu, pasmējāmies. Bet vien tas, ka galvā neatiet klikšķis - viņš nav Latvietietis!! Un man ir savs viedoklis par meitenēm kas satiekas ar ne-Latviešiem. :/
Bet vēl tikai detaļas - 32 gadi (!!!!), es viņam acīmredzami patiku un mums bija viegli komunicēt, lai gan ejot ārā no restorāna, izspļāvu frāzi Latviski. :D kas bija amizanti, jo sanāca tik dabiski. un vēl dabiskāks mulsums, kad skatos viņa un nesaprotu, ko viņš nesaprot :D

Tā vien liekas, nelaime ir izdalīta katram gadam noteiktā apjomā. Citam vairāk, citam mazāk. Šim tā bijusi gana daudz, bet tā vien šķiet (jau atkal), ka tā līdz šim vēl knapi līdz pusei izsmelta. Darbā visu nedēļu bez pusdienām palieku, kā muļķis skrienu lai izpatiktu visiem savā gulbja dziesmas nedēļā + šodien zaudēju savu nevainojamo auto vadītāja esību par auto novietošanu apstādījumos. Sasodīts zāle tur nekad nav augusi! Un šis vienreizējais prieks man 20LVL izmaksās. Un cikos uzlikts sods? 23:55. Sasodīts, ko pie manas mājas šai laikā pazaudējusi policija.

nu labi, pagājušajā gadā ap šādu laiku vispār riepa pārsprāga, par ko dabuju šķirties no cerībām par dāvanām ziemassvētkos.

vakar izdarīju muļķību. ne tik lielu kā vēlētos, bet pietiekošu lai tas šodien atspēlētos ar kaunpilnu sārtumu vaigos. eh. gadās!

«There is a crack in everything
That is how the light gets in»

un džkārt gribas vnk nolamāties

"Why live life from dream to dream
And dread the day when dreaming ends"

pēdējo nedēļu baudu savas priekšnieces privilēģijas. tad uz mirkli jāpiebremzē un jāturas pie saņemtā solījuma. savādāk - looking for new job.

krītošas lidmašīnas, zombiji, slepkavas, pilsdrupas un loki ar asām bultām - tas vienā naktī. Kā pēc tam var justies izgulējies?

kā puzles gabaliņus lieku kopā dzīvi. daļa no tās ir skaidra. bet daļa ar vien iejaukta spēlē.

es ļoti skaidri apzinos (redzu) savas vēlmes un sapņus. iespējams tieši šai spēja ir meklējama vaina.

Nesen esot pie stūres bija ļoti, ļoti slikti. Domāju - dzīvi atvemšu. Bet tā vietā turpināju braukt. Pat neapstājos ceļa malā, lai atvilktu elpu un ļautu negācijām izklīst.

Un tagad... Es aizmuku no kompānijas. Pateicu vien: „Es vēl izdomāšu ko darīt.” Lai gan skaidri zināju, vēlējos tikt tālāk, ļaut dvēselei iztecēt. Jūtu – dzīve vienā brīdī ir piekrāpusi. Neesmu bijis ideāls, lai lūgtu ko vairāk. Bet katrā grāmatā viena atziņa: katrs pelnījis laimi. Bet katram tās nav. kapēc? Varbūt tā elles daļa, ilgoties vairāk un nedabūt nemaz.

Mani piesaukusi dziļa nomāktība.

es iemīlējos Tomo :]

tāds satraukums it kā man personigi butu norunāta tikšanās Dž. Leto.