Šī varēja būt mana mūža laimīgākā diena. Šī diena varēja aizēnot to notikumu, kad dzēru lētu šampanieti savas 1. mīlestības skavās. Varēja. Tomēr viss aprāvās manas garās domāšanas dēļ. Dažkārt tā vien gribas iespert pa savu pēcpusi, lai kļūstu kaut mazliet apķērīgāka. Tikai mazliet!! Arg! Mēs būtu bijuši divatā, ēduši tik tālu no universitātes sienām un runājuši... Jā, par ko tad runājuši? Nezinu, tam tāpat nebūtu nozīmes, jo viņš būtu mana zilā vijolīte otrpus galdam un es viņa siltā saule. Bet jau atkal nekā.