Viņš varēja rīkoties, kā rīkotos citi – noklusēt patiesību un izmantot situāciju. Bet viņš tā nerīkojās, pateica visu kā ir un ne ko nesolīja. Es viņu nepazīstu, bet viņa atklātība man nozīmē vairāk par to, ko es līdz šim esmu meklējusi. Viņš mani atstāja saldi sērīgās noskaņās. Patiesībā, es pati tur vēlējos palikt, jo tā vienkārši ir labāk – pārmaiņas pēc paskatīties uz sevi no malas un vēlreiz ticēt laimei, ko spēju radīt es pati. Iespējams viņš ir manas dienas mūza un cilvēks, kuru vēlētos paturēt, pat ja nezinu vairāk par viņa vārdu un dažiem veiksmīgi izveidotiem teikumiem. Bet es viņam ticu. Vēlos ticēt. Nav iemesla to nedarīt.