vienuviet rodas haoss, cituviet viss sakārtojas. brīžiem jāsāk šaubīties vai patiesībā mainies, vai tikai bilde pēc Tavām vēlmēm. jo kad paskaties apkārt, tā nepiespiesti, tad saproti, ka tā bij' tikai bilde, kuru vēlējies redzēt. un jāsāk šaubīties, vai vajag skatīties apkārt, jo tur ir par daudz, par daudz versiju par dzīvi, par daudz versiju par attieksmi, par daudz visa tā, kas padara Tavu dzīvi absolūti bezjēdzīgu. zūd skaidrība kam tici, kam vērts ticēt, paliek tikai apcerēšana, visa tā apcerēšana un nevēlēšanās iesaistīties pilnīgi nekur.