Es vienkārši nedomāju, ka tādam cilvēkam kā man ir paredzēts būt laimīgam.. Nu ar visu to ekipējumu, kas man ir..eeeem, laikam tā vairāk ir bagāža, jo pilnībā neatvieglo man dzīvi, drīzāk nospiež..
Nu ja, un nu, ja cilvēks izvēlas redzēt, domāt, zināt, neslēpt, nemelot, taaaaaad visdrīzāk, ka viņš ir nelaimīgs..vaaaaaaai arī tomēr ir nepieciešams kaut kāds pesimisma gēns, lai to visu tā pagrieztu...Ai mīn, šīm visām iepriekš nosauktajām īpašībām tak patiesībā ir jābūt labām..Bet dažiem ir tā, ka tās pavēršas pret viņiem pašiem.. Nu piemēram, ja Tu izvēlies redzēt to, ko citi varbūt nevēlas, tas vēl ir ok, ja Tu izvēlies par to domāt, arī vēl ok, ja Tu izvēlies to neslēpt, maaaazliet jau attālinamies no ok...un, ja izvēlies nemelot, tad pavisam neesi ok.. Jo nu vairums šīs sabiedrības locekļu izvēlas neredzēt, vai redzēt to, ko ir ērtāk redzēt, vai ne? Jā.. Nu lūk, tātad Tu jau pārkāp kaut kādus noteikumus, bet Tev vēl var piedot ja Tu izvēlies domāt par to, ko izvēlies redzēt, bet citi nē...līdz brīdim, kad Tu sāc to neslēpt, tātad izpaust, tātad traucēt, uzbāzties utt ar, tā saucamo, "savu patiesību"..Un tad, kad Tu jau esi tai līmenī savā "patiesībā", ka vairs nespēj melot, izlikties par vienu no šiem sabiedrības locekļiem, Tu kļūsti pārāk patiess pret sevi, un nespēj to vairs slēpt no citiem..un tas atklājas visā savā daiļumā un neglītumā - Tavs īstais "es"..Tu kļūsti citiem traucēkli, par nekomfortablo cilvēku, no kura, velns viņu zina, ko var sagaidīt..Tik neprognozējams, un lai arī cik paties, tik ass savos izteikumos..beigu beigās, visdrīzāk, ka no Tevis izvairīsies un turēsies pa gabalu...Jo Tu esi izvēlējies dzīvot ar neērto patiesību, bet vairums nē..Tu rādi, ne tikai savu skaisto pusi, bet arī neglīto..un tas..tas vienkārši nav ērti...
Un beigu beigās Tu esi tāds kā atstumtais, dzīvo ar to savu "patiesību" viens pats un ciet.. moceklis, kas ir izvēlējies tāds būt..Un ko? Neko.. Tava laime būs Tavas rakāšanās arvien dziļāk un visas no tā izrietošās sāpes un ciešanas.. Tavas sāpes un ciešanas būs Tavas zināšanas.. Tavas zināšanas būs iemesls Tavai vientulībai, pat atrodoties pūlī.. Tu, iespējams, labākajā gadījumā, atradīsi līdzīgi domājošos..Vismaz tik daudz, lai nejustos pavisam vientuļš..Taču vientulības sajūta, nekad nepametīs Tevi.. Tu nekad nebūsi viens no.. vismaz ne priekš sevis, kas arī citiem liks tā uzlūkot Tevi..

Tas tomēr ir pesimisma gēns, kas visam labam, kas ir Tevī liek pavērsties pret Tevi kā asam duncim, kurš tēmē uz Tavu sirdi..
Tā tomēr ir nolemtība.. Tev vajadzēs būt pietiekami spēcīgam, lai noturētu šo dunci drošā attālumā, kur nu vēl pagriezt to prom..
Tev būs nepieciešams pārcilvēcisks spēks, lai dzīvotu..vienkārši dzīvotu..nerunājot nemaz par pārējo..