vilšanās, vilšanās..vienas vienīgas vilšanās..
nevajag gaidīt neko un nevienu..nevajag gaidīt un izdomāt..nevajag ticēt pasakām..
jāmācās ceļot nekur nepiesienot sirdi..jāmācās..
vēl tik daudz jāmācās..
tas kas jau zināms vairs nešķiet tik daudz lai gan šķita..
šķita..jo bija..nu nav

es atkal zaudēju..zaudēju, iespējams, vienīgo savu iespēju..zaudēju, nepratu novērtēt..
nesanāca..
un es jau zinu kā ir ar šīm iespējām..
tās vairs nenāks..pat ne tad, kad šķiet, ka esi mācījies...
zaudētājs nevar atrast..zaudētājs zaudē..
vienīgais kā tas iztur to, iedomājoties, ka atrod..
nevajag, lūdzu, nevajag vairs..pietiks, ja..pietiks...

nevajag man tās jūsu iespējas vairs..gribētos jau ja neviens vairs tās nedos..bet dos..
citas gan, priekš kam Tev tās pašas, Tu jau mācību guvi, savu likteni izdzīvoji, zaudēji..
ak Tu nemācēji atpazīt, novērtēt? ak Tu tagad nožēlo?
nu redz, viss notiek pēc plāna, tā tam jābūt..
būs jaunas, Tu neatpazīsi un pazaudēsi atkal..un nožēlosi..
nožēlojamajiem jānožēlo, taču loģiski..

Tev kā ar loģiku..?

a ko Tu iedomājies, ja atzīsi, ka esi nožēlojams zaudētājs tas uzreiz pazudīs?
nē, mīļā...viss turpināsies, tikai tagad Tu sevi vēl vairāk ienīdīsi, jo tagad to vēl apzināsies..še Tev..
jā un meklēsi tajā visā "kaut ko labu", kaut kādu kaifu..jo lai to visu izbeigtu Tev nepietiek drosmes..tā kā mocies vien un meklē pie kā pieturēties..
Tu esi sprukās..Tev nav izejas no dzīves..savas nožēlojamās dzīves..
jā cits to mācētu nodzīvot labāk, bet Tu neesi cits..Tu esi tieši tur, kur Tev jābūt..dzīvo vien..
dzīvo vien un vēlies nedzīvot..izdzīvo savu likteni, savu karmu..vienalga kādu mīkstinājumu Tu tam atradīsi..
vai uztverot kā sodu, vai dāvanu, vai kaut ko īpašu..tam nav nozīmes, jo tam nav nozīmes..jo tas nav nekas cits kā tikai Tava dzīve..neizkāpsi..
Tava dzīve ir Tavs sods par Tavu nevēlēšanos dzīvot.