divas dienas pavadītas ellē, vai tās priekškambarī, nezinu, vēl neorientējos tajā, un negribētu iemācīties..
divas dienas iekšas lien uz āru no tā cik ļoti sāp, cik ļoti gribas visu izvemt, lai nav vairs nekā iekšā, jo ķermenis nespēj nest to visu..
trūkst elpas, plaušas stumj to atpakaļ ārā, viss ķermenis pretojas domām, ka viss varētu beigties..
es sapratu, es nespēšu, nezinu vai tas reiz mainīsies..
es laikam vēlētos, lai spētu, jo ir pārāk biedējoši nespēt, tik traki un dziļi nespēt..