Mitotiskā Dalīšanās

22. Septembris 2006

22. Septembris 2006

Par naudu nenopērkamais.

Add to Memories Tell A Friend
Es esmu Par Naudu Nenopērkamais.
Kas ir pirmais, kas jums ienāca prātā, izdzirdot manu vārdu? Kā es izskatos? Kur dzīvoju? Cik pelnu, ja jau esmu nenopērkams? Ooo, es neesmu tāds kā jūs, es esmu tas, pēc kā jūs ilgojaties. Bet ilgošanās ir sāpīga un mokoša. Tāpēc, pirms atbildat, ka arī priecājaties iepazīties, kā jums liek vispārpieņemtās pieklājības normas, padomājiet kārtīgi!
Es esmu „VESELS kā rutks”. Katru dienu dodos rīta un vakara skrējienā, pārtieku no augstākās kvalitātes pārtikas, lietoju kvalitatīvākos (protams, dārgākos!) ķermeņa kopšanas līdzekļus, ziemā dzeru daudz papildus vitamīnu. Es savu veselību nopirku Amerikā. Izdevu kaudzi naudas. Jūs man sakāt, ka veselību nevar nopirkt. Neticat? Bet apskaužat gan...
Es no visas sirds MĪLU cilvēku rasi! Jums piemīt ārkārtīgi spēcīga izdzīvošanas tieksme. Jau ilgu laiku cenšos saprast, kas ir tas iemesls šādai spējais un vēlmei tik neatlaidīgi turēties pie dzīvības. Tad es iedomājos TICĪBU. Jā, jūs tiešām ticat daudz kam... Pats brīnumainākais – arī paši sev! Atceros, ka televīzijā pārraidīja kādu reklāmu pirms valdības vēlēšanām, kuras saturs bija aptuveni tāds: „Mūsu deputāts Andris Šķēle. Neuzpērkams. Māris Kļaviņš. Neuzpērkams! ...” Jā, tas mani tiešām pārliecināja par jūsu ticības spēku.
Es ar nepacietību gaidu, kad jūsu ģeniālie, pie komforta pieradušie prāti izgudros tehniku, kas iesaldēs izjūtas otrreizējas izmantošanas nolūkiem. Tad es varēšu būt absolūti LAIMĪGS sešas reizes dienā.
Es nekautrēšos apgalvot, ka man nekā netrūkst. Vai tagad gribat ar mani DRAUDZĒTIES? Apsolu būt īpaši draudzīgs, saudzīgs un devīgs. Nāciet manā pulciņā!
Patiesība es šobrīd skaļi smejos, jo zinu, ka man izdevās jūs apvārdot. Jūs un jūsu ticību. Man nav žēl jums pavēstīt, ka neko no manis SOLĪTĀ jūs neiegūsiet, jo jums nav, ko dot man pretī. Nauda? Neesiet muļķi! Dzīvība? Paldies, man nevajag, es jau „esmu bagāts, man pieder viss, kas ar mani ir noticis”. Ak, es laikam piemirsu pateikt, ka esmu ļoti resns (to jau laikam nojautāt, jo jūsu pasaulē jau visi, kuriem nekā netrūkst, manāmi pieņemas svarā), jo katru dienu ieturu lieliskas maltītes. Es barojos no jūsu ilgām – sāpīgām un mokošām. Jūs ilgojaties pēc manis – pēc Par Naudu [Ne]nopērkamā...
Bija patiess prieks iepazīties! Labu apetīti!
Powered by Sviesta Ciba