Mitotiskā Dalīšanās

Nav nekādu ideju, gribēju tikai kaut ko uzraxtīt, jo tā pat nav cita, ko darīt.
Negribas ne īsti čīkstēt, ne domāt, ne priecāties- jā, tā laikam atkal ir tā bezjēdzības sajūta:
1) Ehhh... dzīvoklis joprojām vēl tikai top. Laikam ievākšos nākamnedēļ, bet visu pabeigs... hvz kad! Varu tikai cerēt, ka līdz manai vārda dienai- laikam jau naivi...
2) Ir brīvlaiks. Es to tik ļoti gaidīju, bet tagad- neko jau neesmu izdarījusi, tikai noslinkojusi un izniekojusi (ar dažām jaukām izņēmuma dienām).
3) Šodien uz operu- vecmāmiņas dāvana man un māsai Ziemassvētkos. Forši- neesmu tur ilgi bijusi. Varbūt satikšu Krišiņu- viņš tur strādā.
4) Ir jāpamācās, jo tās k**** skolotājas ir mums šogad sagatavojušas burvīgu pārsteigumu- veselus 3 zinātniskos darbus, kas nozīmē smagu darbu un garas stundas bibliotēkā... Nomirt varētu! Bet vai es mācīšos? Diez vai...
5) Man vajag naudu! Laikam jau visiem tā. Tik daudz kas jāizdara, bet kā lai to atliek līdz naudas saņemšanai- tāda plānošana jau vien ir ģēnijam paredzēts uzdevums.
6) Nu re- tagad man pat rakstīt jau apnika... Nožēlojami. Tāpēc jāiet paēst.