Feb. 1., 2009 | 01:22 am
No:: burunduks
Te espero. - ziņa telefonā.
Smaidu kā susuriņš, kratos divās lidmašīnās, un 4 stundas autobusā neliekas daudz. Ikdienišķums ir laisks un laimīgs - nošņākt siestu, padejot salsu, pusmiegā skatīties, kā viņš rītos sien kaklasaiti, un ņurdēt, cik tas pievilcīgi. Es esmu divas. Viena visu laiku strādā un mācās, un vienmēr kaut ko remontē, un sevišķi sentimentos neieslīgst. Otra ballējas līdz krogu slēgšanai un rītā pa taisno plēš uz lidostu, aizslauka pa gaisu papīrus, lai pamīlētos uz galda, un smejas par visu. Nezinu, kura es esmu vairāk, bet zinu, kura man vairāk patīk.
Smaidu kā susuriņš, kratos divās lidmašīnās, un 4 stundas autobusā neliekas daudz. Ikdienišķums ir laisks un laimīgs - nošņākt siestu, padejot salsu, pusmiegā skatīties, kā viņš rītos sien kaklasaiti, un ņurdēt, cik tas pievilcīgi. Es esmu divas. Viena visu laiku strādā un mācās, un vienmēr kaut ko remontē, un sevišķi sentimentos neieslīgst. Otra ballējas līdz krogu slēgšanai un rītā pa taisno plēš uz lidostu, aizslauka pa gaisu papīrus, lai pamīlētos uz galda, un smejas par visu. Nezinu, kura es esmu vairāk, bet zinu, kura man vairāk patīk.