« previous entry | next entry »
Sep. 5., 2010 | 09:41 pm

Viendien biju izgājusi sabiedrībā pavisam kā jauniem cilvēkiem piedien. Kādu laiciņu nebiju apmeklējusi Vecrīgas ballēšanās vietas, tad nu tā bija interesanta pieredze - daudz cilvēku, daudz dzer, daudz smejas, daudz ālējas, un tajā pat laikā nav prieka. Nav nemaz, nemaz. Acis nogurušas, sarunas kritizējošas, skatījums pavisam negatīvs uz pasauli. Droši vien, ir ļoti grūti dzīvot, kad nemitīgi jānopūlas atrast sev dažādas aktivitātes un izklaides, lai aizmirstu, cik ļoti trūkst prieka.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {6}

from: [info]omeega
date: Sep. 5., 2010 - 10:03 pm
Link

Tāpēc, ka ballītes ir izklaide, ne prieks - tas ir, prieks var rasties procesā, bet kā blakusparādība, nevis plānotais rezultāts. Pēdējais, šķiet, ir tas, ko apraksta ar angļu vārdiņu "fun". Nu un sociālizēšanās, protams.

Atbildēt | Diskusija

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Sep. 5., 2010 - 10:18 pm
Link

Izklaide, Tavuprāt, nav domāta kā priecīgs notikums pati par sevi?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]omeega
date: Sep. 6., 2010 - 09:24 pm
Link

Ne obligāti. Izklaide ir vairāk kā izklaidējošs notikums. Latviski vienkārši nav tik precīza vārda, lai to aprakstītu, tāpēc rodas dažādi pārpratumi, man šķiet.

Atbildēt | Iepriekšējais

Zem stikla

from: [info]archa
date: Sep. 6., 2010 - 07:10 am
Link

Un ko cilvēki ieradudzītu tavās acīs?

Atbildēt | Diskusija

Tamias Striatus

from: [info]burunduks
date: Sep. 6., 2010 - 11:52 am
Link

Nez, jāuzjautā cilvēkiem.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Zem stikla

from: [info]archa
date: Sep. 6., 2010 - 08:01 pm
Link

Racionāli spriežot, viņi nevarētu ieraudzīt neko tādu, kā tur nav, bet to, kas tur ir, tev būtu jāzin.

Atbildēt | Iepriekšējais