Sep. 5., 2010 | 09:41 pm
No:: burunduks
Viendien biju izgājusi sabiedrībā pavisam kā jauniem cilvēkiem piedien. Kādu laiciņu nebiju apmeklējusi Vecrīgas ballēšanās vietas, tad nu tā bija interesanta pieredze - daudz cilvēku, daudz dzer, daudz smejas, daudz ālējas, un tajā pat laikā nav prieka. Nav nemaz, nemaz. Acis nogurušas, sarunas kritizējošas, skatījums pavisam negatīvs uz pasauli. Droši vien, ir ļoti grūti dzīvot, kad nemitīgi jānopūlas atrast sev dažādas aktivitātes un izklaides, lai aizmirstu, cik ļoti trūkst prieka.