Aug. 16., 2010 | 05:13 pm
No:: burunduks
Manam vectēvam ir 87, lai gan to neviens nepateiktu no skata. Viņš augām dienām šiverējas pa dārzu un veido sev vien saprotamas sistēmas, kā viss notiks. Viņš gan neatceras, kas notika vakar vai aizvakar, taču detalizēti pastāstīs, ko ir darījis 1942. gada 15. septembrī vai 1956. gada 3. janvārī. Dažreiz mēs viņu ķircinām, saucot dažādus datumus, un par visiem viņš atceras stāstus. Plauktā viņam stāv mapes ar marķējumiem - Dailes teātris, Nacionālais teātris utt., kur viņš apkopo ziņas un izrāžu anotācijas, kaut gan pats gadiem ilgi nav nevienā teātrī bijis. Bet viņš uzskata - ja kādu brīdi pārstās interesēties, tad gan kļūšot vecs.