Quem deus perdere vult, dementat prius

..Ka varētu šodien kalnus gāzt. Beidzot pieķēros spodrības dienai tango un ča-čas ritmos. Tā iemesla vien jau jūtos kā varonis.
Apciemoju Karlsonu. Smaidīja saviem apaļajiem vaigiem un bedrītēm lūpu kaktiņos tā, ka sirds vēl tagad kūst. Dikti priecājās par manu ierašanos. Un es priecājos, ka esmu ieradusies.
Grēkoju pēc pilnas programmas. Saldumi-gardumi... Nu gan saprotu, ka nav tā vērts. Sliktums, gan morālais, gan fiziskais, ir pārāk liels, lai tā "atlaistu". Rīt ar neaprakstāmu baudu ķeršos pie paniņu pakas... :))