Quem deus perdere vult, dementat prius

Sēžu četrās sienās 500m jūras un nesaprotu - smieties vai raudāt.
Smieties no tā, ka ir tik labi?
Raudāt par to, ka nemaz, nemaz tik labi nav?

Bilance - uzrakstīts pusdarbs no (pagaidām) sešiem. Pārējie piecarpus, jūtu, jau pamazām briest savā gatavībā. :D
Žēl gan, ka no tiem visiem savējais gatavībā ir visupēdējā vietā...

Dienas pārsteigums - ar mani grib duelī dziedāt cilvēks, kuru līdz šim esmu redzējusi tikai cienīgā attālumā un līdz kura līmenim man, uzskatu, vēl augt un augt, un nebeigt augt.

Tā, lūk, ļautiņi. Eju rakstīt.

Vakar pa ceļam uz Kurzemes jūrmalu pirmo reizi redzēju tiiik milzīgas un blakusesošas dzērves... Aš maziņa un pavisam neaizsargāta sajutos (tas nepavisam negadās bieži).