Quem deus perdere vult, dementat prius

Uz kārtīgām atvadām no līdzšinējās darba vietas (vismaz līdzšinējā amatā):
-sacienāju kolēģus ar pašceptu burkānu kēksu un ābolkūku;
-izlamājos ar pacientes vīru (tas tik bija ko vērts!);
-uzfrišināju vienu dikti foršu onkuliņu;
-apmācīju jestru īru večuku apieties ar pīli (jeb mobilo tualeti :D) un pateicībā saņēmu sabučotas rokas;
(-un tā tālāk, un tā jorpojām...)

Būs, ko atcerēties vēl ilgi, ilgi... :)