šķiet, ka viens no lielākajiem triecieniem, kas varetu būt vīrietim ir darba zaudējums. Ja tevi atlaiž un ne jau krīzes dēļ. Arī darba attiecības katram savas, šīs visnotal interesantas. Priekšniece gana spoža personība, lai jaunie padotie ietekmētos no viņas ne pa jokam, konkrētais personāžs dievina viņas dzīves filozofiju un cenšas to kopēt, grib līdzīgu dzīvi. Dzīve par ko iet runa, ir Jūrmalā. Kad jautāju iemeslus, kādēļ tur, atbilde bija ka tur ir visi bagātie, ka tur ir kristāli un lexus un slavenības un un un...(protams ir skaidrs, ka tur dzīvo arī tadi paši ļautiņi kā Rīgā vai Liepājā) un te tev vienā brīdī atsūta sms, kurā teikts, ka tu esi atlaists. Tādam cilvēkam, kam sapnis ir būt tur būt un bik varbūt nedzīvot reālajā dzīvē ir dzīves sabrukums. Un ko es varu darīt, kā viņa draugs? Bezspēks. Tas būtu tāpat kā mierināt bērnu, kuram atņemtas visas rotaļlietas, šķiet.