Tas tapa drusku agraak, bet arii uz ziemassvētkiem diemzeel sogad nebija taas IIPASHAAS sajuutas :) un es izdomaaju ka arii necentiishos vinju dabuut...nezinu kaut kaads savaads nogurums uznacis...ja vien zinaatu no kaa...jo vairaak panaakumu jo skumjaak un vientuljaak kljuust :|

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh, sen senos laikos, kad vēl man sejā bija manās smaids, es rakstīju vienu postu par svētkiem, toreiz kāds cilvēks man pateica ko tik pareizu, ka apraudājos no tās taisnības.
Man jau labi ilgu laiku nav svētku noskaņas, esvienmēr visu izjaucu. Visšausmīgākie svētki man ir Mātes diena. Man vēl nav izdevies līdzšim viņu iepriecināt, vienmēr ko nolaižu garām un tad puņķi un asaras, bet man tik riebīga sajūta. Arī savas dzimenes vairs neciešu, pēc tām man gribas no skumjām pielieties līdz komai.
Es nezinu, visu svētku es kritizēju, neatrodu tajos ko vajadzētu. Man svētku sajūta slēpjas kur citur, es zinu kur, bet tādas dienas neatzīmē uz kalendāra! Ja atzīmētu tad skanētu šādi- (Diena kad Es esmu kopā ar mīļotu meiteni.):DD Saprati ko es ar to domāju!

Bet ko es tev gribu ieteikt- Atpūties, izgulies tā uz vairākām dienām, uzspīdēs saule, pienāks pavasaris, sazaļos zālīte būs OK! Aizejiet ar Andri uz Lidiņu pasūtiet ēdienu kuru vienmēr esat kārojuši, paēdiet, pēctam paslidojiet un būs labi svētki, kuri nav atzīmēti kalendārā!

(Reply to this) (Parent)