Babylon dem thief my herb dem thief my herb...
Nedaudz iepazīstoties ar psihodēliju es sapratu, ka šonedēļ gaidāma viena marka un kārtīgs trips.

Man nekas neliekas smieklīgi.
Un nekas neliekas bēdīgi.
Man it kā ir emocijas, bet es tās neizrādu.
Visu laiku viens un tas pats ģīmis.
Varētu spēlēt pokeru, bet negribu.
Vajag mācīties, vairāk kā uz trijnieku.
Dažreiz šķiet, ka pats sev apnīku.
Pārvēršos par nīdēju, spītnieku.
Bet reti gadās, ka sanīkstu.
Ja tomēr tā, tad neizrādu.
Es tomēr dažreiz atplaukstu.
Bet citiem to es neatklāju.
Es esmu jocīgs, citus neaiztieku.
Un tomēr spocīgs, sevi biedēju.
Es esmu niecīgs, to es cildinu.
Bet arī tu, par to es klusēju.

Es varbūt esmu idiots, bet idioti ir laimīgi.
Redz, ko es tikko uzrakstīju savam pacanam:


Paradīzē mūs neņems, jo mēs daram huiņu.
Bet no elles arī izmetīs, jo mēs esam par tizlu, lai tur tusētu.
Pie velna, kur mēs dzīvosim?
Es būšu spoks.
Spokošos mentiem, kas gribēs savākt kādu par gandžas kurīšanu.

Tu iedomājies, tev pēkšņi sāk smirdēt dirsa un Tu izdomā, ka būsi ments.
Kamēr būsi ments, par visu gruzīsies un liksies, ka dzīve ir pavisam sapista.
Tu iesi savākt kaut kādus apkurijušos pacanus.
Un vdrug parādās spoks, tipa Jezus un saka "gandža laba, uzvelc. tu tapsi svētīts un tava dirsa tiks atbrīvota no nenomazgājamās smakas. uzvelc, jēl. āāāāmen"...


Vai nu tas bija ģeniāli, vai arī mēs esam pilnīgi idioti.

By the way, Ganja is one of some creations on Earth. Just like man. If men get's to know, how to make vodka, get drunk, kill someone and commit a suicide, it's fine, cuz liquor is the creation of man. But ganja, as man, is the creation of nature. Why being a man isn't illegal if being a ganja bush is?

Es tiešām jūku prātā.

Kārtējā diena, kad jūtu, ka mani velk.
Varbūt tomēr pretoties un iet pašam?
Jēgas nav, ir tikai iedomas.
Es šodien pasūtīju dirst cilvēku, kuru nebija nekur jāsūta.
Un tas nebija tāpēc, ka es gulēju tikai pusotru stundu.
Šodien man gribas atslēgties. Kāpēc pie rokas nav grams gandžas? Vai vismaz lsd? Kaut vai sēnes? Šodien es būtu gatavs pat dexi rīt un pa virsu uzpīpēt salviju. Atslēgties. Un manu mīļāko psihodēliskā transa radio kā atslēdza, tā ieslēgt vairs negrib.

Labrīt. Tā es teikšu mātei, kad viņa pamodīsies.
Jau tagad jūtu - kārtējā bezmiega nakts.
Es sevi laikam moku. Kā - par to citreiz.
Varbūt ieslēgt tālrādi un paskatīties, kā "mērķtiecīgi un pārliecināti "cilvēki"" "plosās" Vankūverā?
Pie velna, es zinu, ka viņi nav laimīgi. Un nez vai es tapšu laimīgāks, ja arī tālrāža radītais elektromagnētiskais lauks mani beigs nost.
Bezmiegs un galvassāpes. Laikam tas ir vienīgais, par ko es vispār varu būt drošs.