...

Man nekas neliekas smieklīgi.
Un nekas neliekas bēdīgi.
Man it kā ir emocijas, bet es tās neizrādu.
Visu laiku viens un tas pats ģīmis.
Varētu spēlēt pokeru, bet negribu.
Vajag mācīties, vairāk kā uz trijnieku.
Dažreiz šķiet, ka pats sev apnīku.
Pārvēršos par nīdēju, spītnieku.
Bet reti gadās, ka sanīkstu.
Ja tomēr tā, tad neizrādu.
Es tomēr dažreiz atplaukstu.
Bet citiem to es neatklāju.
Es esmu jocīgs, citus neaiztieku.
Un tomēr spocīgs, sevi biedēju.
Es esmu niecīgs, to es cildinu.
Bet arī tu, par to es klusēju.