![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kad man apnīk es paņemu seskus un uzdejoju: labākā mūzika, viens vienā, otrs otrā rokā kā mazas, spalvainas desiņas, un lecu pa istabu riņķī vien, riņķī vien. sākumā zaķīši spirinās, bet tad nolemtībā uzliek savus mazos haizivju purniņus man uz pleciem un nolemtībā kratās tālāk dejā. tas tā veldzē. mani, protams.
kad apnīk, es pievēršos sīkumiem, paralēli ieklausoties savos sirdspuktos, un sajūtos labi. sīkās lietiņas tā cenšas mani uzrunāt un iepriecināt, es tikai nepamanu viņas.
kad apnīk, tad daru savām rociņām. šodien uzcepu sen necepto kūku. un, arī lasot "galds Aleksandram", sapratu, ka man mājā būs liela, mīlīga un ērta virtuve, lai varētu izpausties, lai varētu eksperimentēt un taisīt gardumus saviem mīļajiem.
kad jau apnika, tad gāju viena pa ielu un biju sajūsmā! pati sev noteicēja. tā ir laba sajūta. klausījos "Septiņus sapņus" un biju sajūsmā. bet to jau es teicu.
kad apnīk, es pievēršos sīkumiem, paralēli ieklausoties savos sirdspuktos, un sajūtos labi. sīkās lietiņas tā cenšas mani uzrunāt un iepriecināt, es tikai nepamanu viņas.
kad apnīk, tad daru savām rociņām. šodien uzcepu sen necepto kūku. un, arī lasot "galds Aleksandram", sapratu, ka man mājā būs liela, mīlīga un ērta virtuve, lai varētu izpausties, lai varētu eksperimentēt un taisīt gardumus saviem mīļajiem.
kad jau apnika, tad gāju viena pa ielu un biju sajūsmā! pati sev noteicēja. tā ir laba sajūta. klausījos "Septiņus sapņus" un biju sajūsmā. bet to jau es teicu.