budža domēnu vācelīte

ir veels. gana veels, lai ietu guleet. gana agrs, ja njem videejo guleet ieshanas laiku manaa 2. biezhaak apmekleetajaa dziives vietaa (diemzheel nu jau konkuree ar 1. vietu).
bet atpakalj pie lietas!
ir veels. samekleeju astronautu dalju Riigas. mlje, kas par dziesminju. it sevishkji, ja ir veels. it sevishkji, ja deg egliishu lampijas (it sevishkji, ja uz sarkaniem ziida aizkariem). it sevishkji, "ja sirds naak valjaa". it sevishkji, ja aaraa nav sniega, ja istabas biedrene gulj, ja man veel jaamaacaas eksaamenam, ja juutos labi un plunchajos mazaa laimiitee.
puksteeshanas laiks beidzies. tagad atkal ir gaishaas puses paarsvara laiks. laiks, kad piekriitu viedajiem vaardiem, ka "viegli dziivot ir jaamaak". ak, ak un ak.
zini, esmu apradusi ar vientuliibu. samierinaajusies ar nezheeliibu. pati izklaideeju sevi un topu kuutraaka. ko lai dara? neko. veerti un vajadziigi ir tikai tik un tik cilveeki. jaunu nav. vajag? nevajag. nav speecinja, ir kompleksi, nav laika un ir apjukums.
man tomeer patiik taas egliishu lampinjas. taada filozofija no vinjaam staro.
un atkal ar markjieri atziimeejam personiibas (lai arii kada buutu Zirniites definiicija) mainjas laiks.
luugums tikai apkaart buut labiem cilveekiem.

ljoti miilu savu gjimeni. speeks un atjaunotne.
un Gintu.