budža domēnu vācelīte

lasu Ziedonja dzeju. miilas dzeju un ne tikai - arii priekshsajuutas. un peekshnji man likaas - tu esi mans draugs un es tevi mazliet miilu. melo man lielus melus un es tev ticeeshu! kaa izsmiekls uz zemes gulj neljkje lifta stuurii.

lasu Aabeles Jasmiinu un nesaprotu, kur tur vareetu buut sakars ar ZPD.taa ir man bailiiga draama. taa nav mana pasaule.

naktii redzeeju austrumu sapni. tik ljoti kraashnjsh un dienaa nesapnjots tas bija. peedeejaas naktiis dikti sapnjoju. un daudz skrienu. laimiigiem cilveekiem esot pliekani sapnji. nelaimiigiem - kraashnji un veldzeejoshi. nee!

ik pa paardienaam ir slapjsh sniegs. bet shogad visilgaak izdziivo beerzi! netipiski rudenjiem manaa dziivee.

kaa lai dabuu Hospitaalju ielu?

mosh aizieshu uz veco Liepas skolu.