Sēdēju sapulcē un kā vienmēr apzīmēju vienu lapas stūri ar dažādas formas liektām līnijām. Nejauši pametu acis uz blakussēdošās personas pierakstu blociņu - skaisti, vienmērīgām, mazliet ieslīpām līnijām rakstīti burti; patskaņi vilkti omulīgi apaļīgās formās. Kā glītrakstīšanas stundās. Apbrīnojami. Bet beigās nesapratu vai man nokaunēties par to, ka nepierakstīju nevienu burtu (jo sapulce tač` svarīga), vai sist sev pa pleciņu un paš-priecāties par to, cik skaisti māku lapu stūrīšus apzīmēt?!
Joprojām atceros, kā matemātikas skolotājs mani 5. klasē publiski nokaunināja, ka mans rokraksts ir daudz briesmīgāks par blakussēdošā klasesbiedra (jo kā gan meitenei var būt neglītāks rokraksts par puiša!!!!). A es joprojām nevaru saprast, vai tiešām ir tik svarīgi, kā uzrakstīts 2+2? Raksti kā gribi, kopā tik un tā sanāk 4.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man bija smuks rokraksts pamatskolā, vidusskolā mainijās daba, rokraksts un arī attieksme vispār pret rakstīšanu kā tādu uz papīra.
Eh, atgaadina par striidiem ar matemaatikas skolotaaju, kas reizi ceturksnii ievaaca pierakstu klades, lai noveerteetu cik taas kaartiigi uztureetas.....
Man pierakstu klades katram priekshmetam neeksisteeja kaa taadas. Rindinja biezklazhu, kuras shad tad somaa nomainiit, no saakuma beigaam vai vidus pashkjirstiit un konkreetajaa stundaa vajadziigo uzshkjirtajaa lapaa arii ierakstiit.
Rakstiiju taa, kaa pati lasiiju - nu nelasu es nekad tekstus burtinju pa burtinjam vai vaardinju pa vaardinjam - un taapat arii ar rokrakstu sanaaca - tikko beidza satraukties, ka atsevishkjo burtu formas gruuti atpaziistamas, un skatiijaas uz tekstu pa teikumiem kopaa, taa arii izlasiija bez gruutiibaam.
Un, nu jaa... diskusijas par pareizo ortograafiju tas parasti noveersta tiiri labi.
Man pierakstu klades katram priekshmetam neeksisteeja kaa taadas. Rindinja biezklazhu, kuras shad tad somaa nomainiit, no saakuma beigaam vai vidus pashkjirstiit un konkreetajaa stundaa vajadziigo uzshkjirtajaa lapaa arii ierakstiit.
Rakstiiju taa, kaa pati lasiiju - nu nelasu es nekad tekstus burtinju pa burtinjam vai vaardinju pa vaardinjam - un taapat arii ar rokrakstu sanaaca - tikko beidza satraukties, ka atsevishkjo burtu formas gruuti atpaziistamas, un skatiijaas uz tekstu pa teikumiem kopaa, taa arii izlasiija bez gruutiibaam.
Un, nu jaa... diskusijas par pareizo ortograafiju tas parasti noveersta tiiri labi.
Man savukaart skolotaaja aizraadiija, ka sacereejumu literatuuraa esmu rakstiijusi ar klasesbiedrenes Noras rokrakstu. Toreiz man Noras rokraksts shkjita ljoti stiliigs un topaa :P. Tad nu tagad rokraksts ir tads kaa ir. Bet jaasaka godiigi, lielus palagus ar savu roku nu jau ir gruuti ir pierakstiit, jo pierasts visu rakstiit datorrakstaa..Jaunaa paaudze :D