(no subject)
Nov. 30th, 2011 | 10:27 pm
From:: brunhilde
Pagājušā gadā tēvs man prasīja, vai es negribu dzērvenes. Un prasīja tādā (laipnā, bet stingrā) tonī, ka sākumā taisnojos - es jau viņas īpaši neēdu, zinu jau, ka veselīgas -, bet beigās paņēmu 3 l burku. Pēc tam arī godīgi ēdu pa maziņam, bet pusi burkas satura tāpat kaut kad, pavasarim tuvojoties, nācās izmest, jo bija sapelējušas.
Šogad paņēmu burcīņu, mazāku par 1l, tikko pusi savārīju ģeniālā (jo vienkāršā) karstajā dzērienā. Svētdien iešu pie vecākiem uz brāļa dz.d. un centīšos izdīkt papildinājumus. Uz 3 l nemaz neceru, jo vecmāmiņa jau proklamēšanas dienā savāca normālu litrāžu (vot, tad gan izskatījās, ka tētim bišķi žēl, kaut ārēji laipni un dāsni pats piedāvāja, bet viņa jau viņam sievas māte).
Tā, lūk, ar gadiem mēs novērtējam patiesas vērtības.
Šogad paņēmu burcīņu, mazāku par 1l, tikko pusi savārīju ģeniālā (jo vienkāršā) karstajā dzērienā. Svētdien iešu pie vecākiem uz brāļa dz.d. un centīšos izdīkt papildinājumus. Uz 3 l nemaz neceru, jo vecmāmiņa jau proklamēšanas dienā savāca normālu litrāžu (vot, tad gan izskatījās, ka tētim bišķi žēl, kaut ārēji laipni un dāsni pats piedāvāja, bet viņa jau viņam sievas māte).
Tā, lūk, ar gadiem mēs novērtējam patiesas vērtības.