No pakaļā uz dibenā
Sep. 8th, 2011 | 11:32 pm
From:: brunhilde
Nu, šodien Nomo Novus tiešām izvērtās no izrādes pilnīgā pakaļā uz izrādi Dibenā. Koršunovs bija ok, bet pēc vakardienas Forced Entertainment apbrīnojamā 6 h skatījuma (biju bezgala laimīga vakar un vēl šodien), tomēr likās mazliet pārāk nolasāmi. Un, jā, arī provinciāli mazliet. Tā 4. sienas "absolūtā nojaukšana" bija tikai ārēji triki ar publiku (turklāt ne visai izdomas bagāti). Vēl sapratu, ka man nepatīk,ka tēlo piedzērušos, pat ja to dara labi (un lietuvieši to darīja labi). Un vispār ar to teātri ir grūti...
Šodien man bija lielisks dialogs:
1)Par to HN jau visi runā, ka tāds pusamatierisks. (smejas)
2)Vai tu esi kaut ko šogad redzējusi?
1) Nē, vakar gribēju iet uz somiem, bet lija. Pirms vairākiem gadiem redzēju izrādi, kur 2 veči vienkārši sarunājās, tā laikam bija tā pati, ko tu redzēji vakar (Forced Entertainment QUIZOOLA!)
2) Nē, nebija.
1) Un vēl visi profesionāļi smejas, ka tur visādu cirku ved. (smīkņā)
2) Vai viņi ir redzējuši?
1) Nē.
Vispār jau visu cieņu 1), jo viņa atzina, ka tad, kad Staņislavska Dailes teātris sāka, arī visi smējās, ka tur neviens normāli krutās pozas (nez, kāja uz podesta un uz priekšu pastiepta roka "būt vai nebūt"?) neprot izpildīt. Bet nu ideja, ka būtu baigi forši uztaisīt diskusiju, kur es tā inteliģenti pastāstu, kas tad vērtīgs tajās 2 vīru sarunās un cirka (klaunu un dīdīto zvēru - ha, ha, labi, tā viņa gluži neteica) tingeltangeļos, un tad tie mūzu profesionāļi (kuri neko no tā nekad nav uzskatījuši par vajadzīgu apmeklēt)oponē man pretī, neliekas baigi aizraujoša. Vispār skumji mazliet.
Bet, ja par labo, tad šodien oficiāli saņēmu apstiprinājumu, ka esmu tikusi nākamajā spēles līmenī. Nu tik varēšu visu analizēt semiotiskajā aspektā (vemju - vai tik tā nav kāda skatuves metafora?).
Šodien man bija lielisks dialogs:
1)Par to HN jau visi runā, ka tāds pusamatierisks. (smejas)
2)Vai tu esi kaut ko šogad redzējusi?
1) Nē, vakar gribēju iet uz somiem, bet lija. Pirms vairākiem gadiem redzēju izrādi, kur 2 veči vienkārši sarunājās, tā laikam bija tā pati, ko tu redzēji vakar (Forced Entertainment QUIZOOLA!)
2) Nē, nebija.
1) Un vēl visi profesionāļi smejas, ka tur visādu cirku ved. (smīkņā)
2) Vai viņi ir redzējuši?
1) Nē.
Vispār jau visu cieņu 1), jo viņa atzina, ka tad, kad Staņislavska Dailes teātris sāka, arī visi smējās, ka tur neviens normāli krutās pozas (nez, kāja uz podesta un uz priekšu pastiepta roka "būt vai nebūt"?) neprot izpildīt. Bet nu ideja, ka būtu baigi forši uztaisīt diskusiju, kur es tā inteliģenti pastāstu, kas tad vērtīgs tajās 2 vīru sarunās un cirka (klaunu un dīdīto zvēru - ha, ha, labi, tā viņa gluži neteica) tingeltangeļos, un tad tie mūzu profesionāļi (kuri neko no tā nekad nav uzskatījuši par vajadzīgu apmeklēt)oponē man pretī, neliekas baigi aizraujoša. Vispār skumji mazliet.
Bet, ja par labo, tad šodien oficiāli saņēmu apstiprinājumu, ka esmu tikusi nākamajā spēles līmenī. Nu tik varēšu visu analizēt semiotiskajā aspektā (vemju - vai tik tā nav kāda skatuves metafora?).