(no subject)
Feb. 5th, 2013 | 08:30 pm
From:: brunhilde
Vakar sapratu, ka man patiesībā ir ļoti maz saistību - cilvēcisku (neviens nav no manis atkarīgs), finansiālu. Ir daži pienākumi, atbildības, ko esmu uzņēmusies, bet vispār esmu netipiski brīva, salīdzinot ar līdzpilsoņiem (par gadiem 5 - 10 brīvāka nekā man tagad vajadzētu būt). Līdz ar to būtībā varu darīt, ko vien vēlos. Tas gan nav viegli, jo rodas nevajadzīga tieksme dramatizēt esošos pienākumus. Tad nu nolēmu dot sev pusgadu laika (teiksim līdz Jāņiem), lai saprastu, vai mana problēma ir tā, ka neprotu dzīvot savu dzīvi(nav jau galīgi lūzerīga, bet kaut kādas nevajadzīgas pašmocības visu laiku), t.i. viss ir labi, tikai mana attieksme ne. Vai arī man tomēr vajadzētu to visu mainīt. Tagad centīšos atmest nevajadzīgo savā ikdienā un maksimāli labi izdarīt to, kas man jādara un izbaudīt to, ko mana pašreizējā dzīve var sniegt. Vienlaikus paturēšu prātā - ja man vienalga neliksies forši, tad plāns B. Man tāds ir, varbūt tiešām vajag radikālas pārmaiņas, jo īstenībā pašreizējā dzīvē nav daudz ko zaudēt (visamz pēc manas personīgās vērtību hierarhijas), un es jau arī neko netaisos destruktīvi iznīcināt - šito visu nokārtot un jaunu bildi iekšā!